valodīgs

From valoda (“language”) +‎ -īgs.

valodīgs (definite valodīgais, comparative valodīgāks, superlative visvalodīgākais, adverb valodīgi)

1. talkative (one who likes to talk, who talks a lot; who likes to take part in conversations)

   valodīga sieva ― talkative woman, wife

   Džons bija valodīgs; viņš atstāstīja savas atmiņas par pirmā pasaules kara gaitām ar jaunekļa aizrautību ― Džons (John) was talkative; he told his memories of WWI battles with a young man's enthusiasm

• mutīgs
• pļāpīgs
• runīgs

• valodīgums

• valodība

• valodisks