valodība

See also: valodībā

Latvian

Etymology

From valoda (language) +‎ -ība.

Pronunciation

Noun

valodība f (4th declension)

  1. loquacity, talkativeness
    Austra ar izbrīnu klausījās Caunes valodībā: tas klusais, noslēgtais vientiesītis uzreiz bija kļuvis runīgs un gudrsAustra listed in amazement to Caune's loquacity: that quiet, reserved little simpleton had suddenly become talkative and smart
    nevedās mums vienīgi saruna, jo viņa atbildēja īsi, aprauti; bet es nepiederu pie tiem, kas uzbāžas ar savu valodībuwe just don't lead the conversation, because she answered briefly, brokenly; but I don't belong to those who impose their loquacity

Declension

Declension of valodība (4th)
singular
(vienskaitlis)
plural
(daudzskaitlis)
nominative valodība
genitive valodības
dative valodībai
accusative valodību
instrumental valodību
locative valodībā
vocative valodība

Synonyms