وگف

Iraqi Arabic

Root
و گ ف
1 term

Etymology

From Arabic وَقَفَ (waqafa).

Pronunciation

  • IPA(key): /wi.ɡaf/

Verb

وگف (wigaf) I (non-past يوگف (yōgaf))

  1. to stop
  2. to stand

Conjugation

Conjugation of وگف
singular plural
1st person 2nd person 3rd person 1st person 2nd person 3rd person
past m وگفت (wigafit) وگفت (wigafit) وگف (wigaf) وگفنا (wigafna) وگفتو (wigaftu) وگفو (wigfaw)
f وگفتي (wigafti) وگفت (wigfat) وگفتن (wigaftan) وگفن (wigfan)
present m أوگف (ʔōgaf) توگف (tōgaf) يوگف (yōgaf) نوگف (nōgaf) توگفون (tōgfūn) يوگفون (yōgfūn)
f توگفين (tōgfīn) توگف (tōgif) توگفن (tōgfan) يوگفن (yōgfan)
imperative m اوگف (ōgaf) اوگفو (ōgfu)
f اوگفي (ōgfi) اوگفن (ōgfan)